PPPA darba versija
Efektivitāte·Atvērtība·Līderība
Latvijas mērķis ir kļūt par atvērtāko un uzticamāko vidi mākslīgā intelekta ieviešanai un MI ekonomikai, būtiski paaugstināt valsts un uzņēmumu efektivitāti un stiprināt tehnoloģisko neatkaribu un radītu eksportspējīgu izaugsmi.
Laiks līdz stratēģijas apstiprināšanas termiņam (05.09.2026.) · Valdības deklarācija ↗
Stratēģijas uzbūve
Trīs pīlāri, kas kopā veido Latvijas ceļu uz MI attistibu
I Pīlārs
Ikviens iedzīvotājs un uzņēmums saņem uzticamu MI atbalstu darbam ar valsti — atļaujas, deklarācijas, reģistrācijas un iesniegumi tiek nokārtoti minūtēs, uzraudzīti, auditējami un atsaucami. Šī ir suverēnā, iekšzemes puse: tās flagmanis ir "MI Dvīnis" — verificētas Latvijas fiziskas vai juridiskas personas MI pārstāvis, kas balstās Latvijas eID (eParaksts) uzticamības enkurā un rīkojas vienīgi piešķirtās pilnvaras robežās.
Valsts un pašvaldības sniedz publiskās pārvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem pēc savas iniciatīvas, negaidot pieteikumu iesniegšanu. Pabalsti, atļaujas un paziņojumi tiek nodrošināti automātiski — iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāpieprasa un jāpierāda fakti, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā.
Rīcības plāns šim mērķim
Katra institūcija ievieš vismaz vienu pilotprojektu, kas ietver strādājošu, algoritmizētu, auditējamu institūcijas darbības procesu, kurā tiek izmantots MI, lai sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanā.
Saistīts ar: Process-as-Code · ES MI regulas III pielikums
Katra institūcija ievieš vienotus dokumentu digitālos identifikatorus un metadatu standartus, lai dokumenti kļūst mašīnlasāmi — MI tos var atrast, izsekot, klasificēt, sasaistīt un analizēt vienas institūcijas, nozares un valsts mērogā.
Saistīts ar: Records-as-Code · MK noteikumi Nr. 282
Latvija publiski demonstrē strādājošu "MI Dvīni" — personīgu MI pārstāvi verificētai Latvijas fiziskai vai juridiskai personai, kas rīkojas tās vārdā un balstās personas eID (eParaksts) identitātē. Tas neprasa jaunu likumdošanu — L0 līmenī "MI Dvīnis" sagatavo dokumentu, persona pārskata un paraksta ar savu eID; L1 līmenī persona izsniedz mašīnlasāmu, e-parakstītu, ierobežotu un atsaucamu pilnvaru, un "MI Dvīnis" rīkojas tās robežās — katra darbība kriptogrāfiski piesaistīta personai ar pilnu izsekojamību. (Ārvalstu personu aģenti netiek veidoti kā Latvijas Dvīņi — tie verificējas savas jurisdikcijas enkurā caur uzticamības vārteju; sk. II pīlāru.)
Saistīts ar: AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv); Process-as-Code; eParaksts / LVRTC
MI lietpratība jādiferencē pēc lomas — vadībai, procesu īpašniekiem, iepirkumu speciālistiem, juristiem, datu pārvaldniekiem un auditoriem ir atšķirīgas vajadzības. Papildus uz noteiktu laiku ministrijās, pašvaldībās un MVU izvietojamas starpnozaru komandas, kas apvieno procesu pārstrādi, datu inženieriju, MI ieviešanu, kiberdrošību un pārmaiņu vadību — lai pilotprojekts kļūtu par operatīvu ieviešanu.
Saistīts ar: Rīcība 4 (MI lietpratība); CSP 2025: 63,2 % uzņēmumu, kas apsvēruši MI, kā galveno šķērsli min ekspertīzes trūkumu.
Valsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas sagatavošanā izmanto MI, lai lēmumi tiek sagatavoti ātrāk, tiktu datos balstīti un ar pilnu izsekošanas ceļu. Lēmumu pieņēmēji strādā ar MI sagatavotu analīzi. Administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinās.
Rīcības plāns šim mērķim
Visi publiskie iepirkuma līgumi, kas pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES noteiktos sliekšņus, tiek sagatavoti izmantojot mašīnlasāmu standartu. Līgumi kļūst par strukturētiem datiem, kurus var izmantot līgumu slēgšanas un izpildes uzraudzībai, izmantojot MI.
Saistīts ar: Agreement-as-Code · IUB · Direktīva 2014/24/ES
Visi publiskā sektora lēmumu pieņēmēji, ne tikai IT speciālisti, apgūst strukturētu MI pārvaldības apmācību. Fokuss uz spēju izprast MI darbības principus atbilstošajā jomā, validēt MI veikto analīzi un pusautomātiskos lēmumus, kas ir pilnībā auditējami.
Piemērs: Igaunijas AI Leap 2025 ↗ · Cyberfort EU MI Akta skaidrojošais rīks (aiact.cyberfort.lv)
Publiskā sektora dati tiek veidoti kā nacionāls aktīvs — strukturēti un pieejami MI izstrādei DVI uzraudzībā. Nacionāls katalogs nodrošina atkārtoti izmantojamus latviešu MI komponentus starp iestādēm.
Piemērs: Igaunijas "kratijupid" · AIFA-LAT projekts ↗
Tipveida publiskās pārvaldes procesi, noteikumi, kontroles punkti un lēmumu loģika pārvēršami strukturētā, mašīnlasāmā formā (Process-as-Code) vienotā, atkārtoti izmantojamā bibliotēkā. Tas samazina digitalizācijas izmaksas, paātrina automatizāciju un veido MI gatavu pārvaldes infrastruktūru.
Saistīts ar: Rīcība 1 (algoritmizēts process katrā institūcijā) · Rīcība 2 (dokumentu identitāte) · Rīcība 16 (publiski pieejams kods) · Process-as-Code
Stratēģija mērāma pēc rezultāta, nevis aktivitātes: nevis pasākumu un apmācīto skaits, bet verificēts izmaksu un cikla laika samazinājums tautsaimniecībā, atbrīvotās administratīvās stundas pārvaldē, kritisko sistēmu izvietojamība Latvijā/ES un latviešu valodas modeļu sniegums, reģistrēto sistēmu skaits ar noteiktu atbildīgo. Bāzlīnija 2026. gadā, atjaunošana ik gadu.
Saistīts ar: Rīcība 24 (sabiedrības uzticēšanās mērījums) · Rīcība 25 (pilotprojektu izvērtēšana)
Pašvaldības MI iepirkumā saskaras ar sadrumstalotu tirgu, ierobežotiem resursiem un piegādātāju atkarības risku, katra risinot vienus un tos pašus jautājumus atsevišķi. Vajadzīgs koordinēts mehānisms — kopīgas iepirkuma veidnes ar algoritmiskās pārredzamības un riska prasībām, zināšanu apmaiņas platforma, iespēja apvienot iepirkumus.
Saistīts ar: Rīcība 3 (mašīnlasāmi iepirkuma līgumi) · Rīcība 18 (savietojamības prasības). Piemērs: Apvienotās Karalistes vietējās pārvaldes MI iepirkuma darba grupa (Ada Lovelace Institute, 2025.)
Katrs piegādātājs ar savu formātu nozīmē atkarību, nevis kontroli. Ikvienam publiskā sektora MI risinājumam nosakāmas obligātas savietojamības prasības — atvērtas saskarnes (API), standartizētas datu struktūras un migrācijas iespēja bez piegādātāja piekrišanas.
Saistīts ar: Rīcība 3 (mašīnlasāmi līgumi) · Rīcība 17 (pašvaldību iepirkums) · Rīcība 12 (Uzticamības vārteja)
Avots: nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformā
Digitālā transformācija jāpārceļ no atsevišķiem IT projektiem uz vienotu, modulāru platformu arhitektūru: MI modeļu izmantošanas platforma, Process-as-Code slānis, federēta datu ekosistēma, API un integrāciju reģistrs, atkārtoti izmantojamu risinājumu bibliotēka un vienots drošības, auditējamības un atbilstības slānis. Sākums — 2–3 pilotprojekti, piemēram, pabalstu administrēšanā, iepirkumu analītikā vai būvniecības procesos.
Saistīts ar: Rīcība 14 (procesu infrastruktūra) · Rīcība 8 (datu katalogs) · Rīcība 16 (publiski pieejams kods)
Avots: nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformā
II Pīlārs
Latvija kļūst par ES atvērto vārteju MI aģentu ekonomikai. Eksporta produkts nav identitāte, bet atvērta uzticamības vārteja, kas pārbauda jebkura MI aģenta identitāti un pilnvaru pirms darbības pieņemšanas. Ārvalstu persona vai uzņēmums nesaņem Latvijas "MI Dvīni" — tā aģents balstās savas jurisdikcijas uzticamības enkurā (eIDAS-saskaņoti), bet caur Latvijas vārteju iegūst juridisku spēku visā ES vienotajā tirgū no Rīgas.
Latvija uztur atvērtu infrastruktūru, kas savieno identitāti (kas ir aģents un kam tas pieder), pilnvaru (ko aģents drīkst darīt — ierobežotu, atsaucamu, mašīnlasāmu) un uzticamības vārteju (verifikatoru, ko palaiž katra saņemošā sistēma — banka, reģistrs, pašvaldība, ERP —, pārbaudot identitāti, pilnvaru un riska klasi pirms darbības pieņemšanas). "MI Dvīnis" ir šīs infrastruktūras cilvēkam pieejamā, Latvijā enkurotā izpausme; vārteja ir eksportējamais produkts — vienīgais punkts, caur kuru jāiziet katram aģentam neatkarīgi no izdevējjurisdikcijas. Tas Latviju padara par jurisdikciju, no kuras uzticami MI aģenti var darboties Eiropā un pasaulē.
Rīcības plāns šim mērķim
Latvija izveido atvērtu verifikācijas vārteju, kas pārbauda MI aģenta identitāti, pilnvaru un riska klasi pirms darbības pieņemšanas. Ārvalstu aģenti uzrāda akreditācijas datus, kas enkuroti to pašu jurisdikcijas uzticamības enkurā (eIDAS-saskaņoti); vārteja tos atzīst, neprasot atkārtotu reģistrāciju Latvijā. Vienlaikus tiek noteiktas obligātas savietojamības prasības — atvērti API, standartizētas datu struktūras —, lai aģenti no dažādiem izdevējiem darbotos savstarpēji.
Saistīts ar: VeriTrust · MCPF / UAPF sadarbspēja · eIDAS · AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv)
Paplašināt speciālo regulatīvo vidi jeb "MI Smilškasti" — vairāk izvērtējamo projektu, ātrāks atlases cikls, institūciju un publiskas personas kapitālsabiedrību aktīva iesaiste, piedāvājot to rīcībā esošos datus un infrastruktūru. PPPA šim mērķim attīsta AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv) — sadarbspējas smilškastes paplašinājumu MCP standartam.
Publisko un privāto sadarbību izmanto MI spēju straujai veidošanai publiskajā sektorā. Privātie partneri nodrošina tehnoloģijas un zināšanas, publiskais sektors — nepieciešamos datus un regulatīvo vidi. Ne iepirkums, bet partnerība ar kopīgu atbildību par rezultātu.
Saistīts ar: PPPA pētījumu (2026) ↗
Valsts finansēts programmatūras risinājums ir publisks aktīvs, ne vienas iestādes īpašums; šodien vienu un to pašu kodu apmaksā vairākkārt. Ar publisko finansējumu izstrādāts MI pirmkods — izņemot drošības un klasificētās komponentes — publicējams valsts uzturētā repozitorijā ar atvērtā koda licenci, un prasība iekļaujama standarta iepirkuma nosacījumos.
Saistīts ar: Rīcība 8 (datu katalogs) · Rīcība 20 (atvērtā koda prioritāte) · EK atvērtā pirmkoda stratēģija
Eiropa vairāk nekā 80 % būtisko digitālo tehnoloģiju ir atkarīga no ārpus ES piegādātājiem. Publiskā sektora MI risinājumos nosakāma skaidra atvērtā koda prioritāte — lai valsts saglabā kontroli pār sistēmām, kas pieņem lēmumus tās vārdā, un lai vietējie izstrādātāji var uz tām būvēt.
Saistīts ar: Rīcība 16 (publiski pieejams kods) · Rīcība 5 (tehnoloģiskā neatkarība)
Avots: nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformā
III Pīlārs
Produktivitāte ir atbilde uz demogrāfisko sarukumu: MI aģenti kompensē darbaspēka iztrūkumu, dod jauniešiem iemeslu būvēt šeit, un ļauj Latvijai eksportēt savus pārvaldības un sadarbspējas standartus. Šis pīlārs apvieno kapacitāti, suverenitāti un pārvaldību, kas dara iespējamus pirmos divus pīlārus.
Jauna kapacitāte izglītībā, veselībā, drošībā un uzņēmējdarbībā. MI izmantošanas mērķis nav labāka birokrātija, bet brīvāka un spējīgāka sabiedrība ar jauniem iespēju apvāršņiem. Cilvēks pievieno vērtību, MI — sniedz atbalstu.
Rīcības plāns šim mērķim
Latvija veido savas MI spējas, lai nodrošinātu neatkarību no ārvalstu piegādātājiem.
Saistīts ar: AIFA-LAT ↗ · EK Tehnoloģiskās suverenitātes iniciatīva
Latviešu valoda MI ekonomikā ir tirgus piekļuves, valsts pakalpojumu un nacionālās drošības infrastruktūra, ne tikai kultūras jautājums. Veidojams latviešu valodas MI datu kopums — tiesību ziņā sakārtoti korpusi, publiskā sektora terminoloģija, runas un dialektu dati — un neatkarīgs latviešu un latgaliešu valodas snieguma etalons.
Saistīts ar: Rīcība 5 (tehnoloģiskā neatkarība) · Mākslīgā intelekta centra valodas tehnoloģiju prioritātes
Reālu personas datu izmantošana MI izstrādē rada privātuma riskus un juridiskus šķēršļus. Valsts sintētisko datu programma ļauj uzņēmumiem ģenerēt un izmantot sintētiskus datus MI risinājumu izstrādei, testēšanai un validācijai — mazinot datu aizsardzības risku, paātrinot inovāciju un stiprinot eksportspēju.
Saistīts ar: Rīcība 8 (datu katalogs) · Rīcība 7 (MI smilškaste)
Avots: nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformā
Skaitļošanas jauda ir faktisks MI attīstības ierobežojums, un tas risināms digitālās, ekonomikas, klimata un enerģētikas politikas kopsakarā. Iepriekš identificējamas datu centriem piemērotas teritorijas (tīkla jauda, optika, atjaunojamā enerģija, siltumapgādes integrācija), un valsts atbalsts sasaistāms ar nosacījumiem — pārpalikuma siltuma izmantošana, vietējā nodarbinātība, rezervēta jauda Latvijas uzņēmumiem.
Saistīts ar: Rīcība 5 (tehnoloģiskā neatkarība) · AIFA-LAT
Avots: nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformā
MI stratēģija ir tik stipra, cik stipra ir tās uzraudzība: mērījums, kas parāda, vai sabiedrība uzticas; mehānisms, kas mācās no pilotprojektiem; iestāde ar reālu kapacitāti un skaidras robežas tam, ko MI drīkst izlemt patstāvīgi. Šis mērķis dara pārējos četrus pārbaudāmus.
Rīcības plāns šim mērķim
Publiskajām organizācijām izveidot un uzturēt reģistrus, kuros norādītas izmantotās MI sistēmas atbilstoši ES MI regulas Art. 49 un 71 prasībām. Reģistra ieraksti var būt publiski pieejami vai konfidenciāli, atkarībā no sistēmas riska klases un publiskošanas prasībām.
Saistīts ar: Privāta nozares iniciatīva šajā virzienā — Cyberfort SIA AI System Register (airegister.cyberfort.lv)
Latvija šobrīd ir izvēlējusies izkliedētu MI akta uzraudzības modeli, kurā atbildība sadalīta starp VARAM, DVI, Ekonomikas ministriju/LATAK, Tiesībsargu, Latvijas Banku un vairāk nekā desmit nozaru iestādēm. Šis modelis rada risku, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem nav viena skaidra kontaktpunkta, un atbildība starp iestādēm var izšķīst. Aicinām izvērtēt vienotas MI atbildīgās iestādes izveidi, kas koncentrētu koordinācijas, publisko investīciju, tirgus uzraudzības un kontaktpunkta funkcijas, vienlaikus saglabājot nozaru iestāžu specializēto kompetenci konkrētu jomu sektorālajā uzraudzībā.
Saistīts ar: VARAM 2025. gada 25. februāra informatīvais ziņojums; PPPA raksts "Kas Latvijā uzraudzīs MI Akta izpildi?"
Bez regulāras attieksmes izpētes un iedzīvotāju iesaistes pastāv risks zaudēt uzticību pat tehniski veiksmīgiem projektiem — īpaši proaktīvajiem pakalpojumiem, kur lēmumi tiek pieņemti cilvēka vārdā. Paredzams regulārs sabiedrības uzticēšanās mērījums un obligāta lietotāju iesaiste augstas ietekmes MI projektu izstrādē.
Saistīts ar: Rīcība 15 (produktivitātes rādītāji). Piemērs: Apvienotās Karalistes “Public Attitudes to Data and AI Tracker Survey”
Katra institūcija atsevišķi izmēģina MI un atkārto citu kļūdas, jo nav mehānisma, kas apkopo, kuri pilotprojekti devuši rezultātu, kuri ne un kāpēc. Tas nav datu katalogs — tas ir risinājumu snieguma izvērtējums pēc ieviešanas, dokumentējot arī neveiksmes.
Saistīts ar: Rīcība 6 (publiskā un privātā sadarbība) · Rīcība 15 (produktivitātes rādītāji). Piemērs: “What Works Centre for AI in Public Services” (Ada Lovelace Institute, 2025.)
DVI ir galvenā kompetentā iestāde personas datu aizsardzībā un augsta riska MI sistēmu uzraudzībā saskaņā ar MI aktu, bet MI jautājumiem šobrīd velta aptuveni trešdaļu viena darbinieka laika. Uzraudzības funkcija bez samērīga finansējuma un kompetences nav izpildāma.
Saistīts ar: Rīcība 11 (vienota MI atbildīgā iestāde) · Rīcība 10 (MI sistēmu reģistrs)
Avots: nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformā
Bez skaidriem ierobežojumiem MI sistēmas var radīt sabiedrībai kaitīgus iznākumus. Nosakāmas stingras MI darbības kompetences robežas — kādus lēmumus sistēma drīkst pieņemt patstāvīgi un kur obligāta cilvēka virsvadība — un to ievērošana pārbaudāma ar testiem ekstrēmos scenārijos pirms ieviešanas.
Saistīts ar: Rīcība 10 (MI sistēmu reģistrs) · Rīcība 12 (Uzticamības vārteja) · MI akta 14. pants (cilvēka virsvadība)
Avots: nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformā
Īstenošanas principi
Šie principi attiecas uz visiem trim pīlāriem un katru rīcības plāna punktu.
Ko dara institūcijas
Katra publiskās pārvaldes institūcija rīkojas, negaidot centralizētu platformu vai viena piegādātāja visaptverošu risinājumu.
Ko dara MI
MI atbalsta lēmumu pieņemšanu ar jēgpilnu datu analīzi un pilnībā auditējamu pierakstu. MI ne tikai automatizē, bet patiesi atbalsta lēmumu pieņēmējus.
Riski
MI ieviešana ietver izaicinājumus un riskus, kurus iespēju robežās jāminimizē, nesamazinot ieviešanas tempu.
Atbildība
Atbildīgais par publiskās pārvaldes institūcijas lēmumiem vienmēr paliek cilvēks — amatpersona, atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Visi nozares priekšlikumi, kas saņemti PPPA platformā un publicēti iepriekšējā versijā (/mi-strategija-2), ir iekļauti rīcības plānā: savietojamības prasības (Rīcība 18), platformu arhitektūra (19), atvērtā koda prioritāte (20), sintētisko datu programma (22), datu centru enerģijas stratēģija (23), DVI kapacitāte (26) un MI kompetences robežas (27). Katrai rīcībai norādīts avots.
Kopsavilkums
PPPA darba dokuments (v2) strukturēts 3 pīlāros, kas apvieno 5 stratēģiskos mērķus un 27 rīcības plāna punktus ar izmērāmiem rezultātu rādītājiem, tostarp 7 nozares priekšlikumus, kas iekļauti kā rīcības.
Priekšlikumu saņemšana uzsākta 30.05.2026.
Pēdējoreiz atjaunots: 10.09.2026. · Darba versija v2.2
Jums ir ideja par to, ko Latvijas Nacionālajai MI Stratēģijai vajadzētu ietvert? Nosūtiet to uz [email protected]. Labākie priekšlikumi tiks publicēti šajā lapā un iekļauti PPPA apkopotajā kopsavilkumā, kas tiks iesniegts atbildīgajām iestādēm.
Lūgums strukturēt priekšlikumu šādi:
Starptautiskā pieredze
Labākā prakse no valstīm, kuras jau īstenojušas MI stratēģijas publiskajā sektorā.
Igaunija
Igaunija 2019. gadā pirmā ES ieviesa valsts MI stratēģiju, fokusējoties uz atkārtoti izmantojamiem MI komponentiem publiskajā sektorā.
KrattAI (OECD.AI) ↗Igaunija
Igaunijas valsts iestāžu eksperimentēšanas ietvars — strukturēta pieeja MI ātrā testēšanā un ieviešanā publiskajā sektorā.
accelerate.ee ↗Igaunija
Igaunijas valsts programma MI integrācijai izglītībā un valsts pārvaldē. Obligāta MI apmācība ar praktisku fokusu.
e-estonia.com ↗ES
Eiropas Komisijas 2026. gada jūnija iniciatīvu kopums — ES Open Source stratēģija, savietojamības prasības, atkarības mazināšanas plāns.
EK dokuments ↗Latvija
ES un nacionāli finansēts projekts (€8,4 milj., 2026–2028) — nacionāls MI kompetences centrs sadarbībā ar RTU, LU un LUMI konsorciju.
VDAA paziņojums ↗Latvija
Speciālā regulatīvā vide ("smilškaste") — Process-as-Code ir viens no pirmajiem 3 atlasītajiem projektiem (2026. gada maijs).
MI Centra smilškaste ↗